Norisinājies plenērs par Slutišku sādžas saglabāšanu

Norisinājies plenērs par Slutišku sādžas saglabāšanu

18. maijā Daugavpils novada kultūras pārvalde Slutišku vecticībnieku sādžā rīkoja plenēru, kas pulcēja Daugavpils novada pašvaldības darbiniekus, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjus un arhitektus, lai diskutētu par Slutišku sādžas praktiskāssaglabāšanas metodēm, teritorijas attīstību un tās izmantošanu zinātniskos, izglītības un atpūtas nolūkos. Inspekciju plenērā pārstāvēja  eksperte pilsētplānošanā Inguna Jekale, eksperts, mākslas vēsturnieks      Rihards Pētersons un inspektors Aivars Siliņš.

Plenēra dalībnieki iepazinās ar Naujenes novadpētniecības muzeja ekspozīciju „Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”. Pašvaldības pārstāvji, atjaunošanas projekta autors Laimonis Šmits un klātesošie eksperti izvērtēja līdzšinējo pieredzi atjaunojot ēku, kurā izvietots muzejs, un apsprieda nostādnes, atjaunojot pašvaldības īpašumā esošo sētu ”Slutišķi 2”. Tika uzsvērts, ka nākotnē īpaša uzmanība jāpievērš ēku oriģinālās substances saglabāšanai un jāizvēlas restaurācija kā ēku atjaunošanas galvenā metode. Plenēra dalībnieki, apsekojot sādžas teritoriju, sniedza ieteikumus tās pamatvērtību izcelšanai un turpmākajai vietas attīstībai, īpašu vērību pievēršot vēsturisko ēku saglabāšanai, zudušo ēku, kuru vietas dabā ir nolasāmas, un vēsturisko žogu atjaunošanai, vēsturiskā zemes gabalu dalījuma marķējumam, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai. Pēc plenēra tā dalībnieki sagatavos ieteikumus sādžas raksturīgās kultūrvides un vērtību turpmākajai saglabāšanai un attīstībai.

Slutišku sādža atrodas Daugavpils novada, Naujenes pagastā, tās arhitektoniskais veidols saglabājies no 19. gadsimta beigām – 20. gadsimta sākuma un tajā vērojamas vecticībnieku sētas celšanas tradīcijas. Visu koka apbūves pamatā ir taisnstūra guļbūves ēkas, kas nosegtas ar divslīpju jumtiem. Māju apdare un dekori radniecīgi slāvu tautu celtniecības tradīcijām un izpaužas fasādēs, ar kokgriezumiem apdarinātos logos, rotātās durvīs un zelmiņos. Rotājumu izvēlē ir darbojusies augsti profesionālu namdaru fantāzija. Grezni veidotas logu apmales un karnīzes, kuras gandrīz nevienā celtnē neatkārtojas, jo namdari, darinot detaļu rotājumus, vienmēr domāja par ēku individualitāti. Novērtējot šīs vietas nozīmību Inspekcija ir rosinājusi iekļaut sādžu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Aprīlī Daugavpils novada pašvaldībā norisinājās saruna ar Slutišku sādžas iedzīvotājiem par tās iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Sarunas laikā inspekcijas pārstāvji informēja par pieminekļa statusa nozīmi, apgrūtinājumiem un iespējām.