Ar zvanu skaņām atzīmēs pasaules miera dienu

Ar zvanu skaņām atzīmēs pasaules miera dienu

21. septembrī pēc Vācijas UNESCO ierosmes Eiropas kultūras mantojuma gada ietvaros ar zvanu skaņām no 18.00-18.15 pēc  Centrāleiropas laika (19.00 – 19.15 pēc Latvijas laika) atzīmēs Pasaules miera dienu. Zvanu skaņas izvēlētas kā eiropiešu mīlēts, vienojošs mantojums, kas saistās ar rituālu, laika ritumu un transcendenci, pārvar valodu robežas un asociējas ar tādām vērtībām kā solidaritāte, miers un kultūras mantojums, kuras vēlamies nodot nākamajām paaudzēm. 

Akcijā piedalīsies arī Rīgas anglikāņu  un  Limbažu luterāņu baznīca. Dalībnieki no citām valstīm redzami kartē https://sharingheritage.de/en/ringing-bells-across-europe/.

Lūk, ko par zvaniem stāsta Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kustamā mantojuma un restaurācijas metodikas daļas vadītāja Dace Čoldere:

Zvanu skaņas sestdienu vakaros vai svētrītos ir viens no burvīgākajiem idilliskās Latvijas lauku ainavas tēliem mūsu klasiskajā literatūrā. Arī šodien, cilvēks, izdzirdot baznīcas zvanu skaņas, sarosās un meklē tām iemeslu, jo zvans aizvien kaut ko pavēsta – aicinājumu, brīdinājumu, beigas vai sākumu.

Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā pašlaik ir 46 zvani. No tiem vairums darināti 18. gadsimtā, bet senākais mūsu zvans datēts ar 1450. gadu, un atrodas Sabiles luterāņu baznīcas zvanu tornī. Lai arī dažādos laikos uzskatīti par vērtīgu metāla ieguves, avotu, jo senākie zvani ir lieti no bronzas, kas derēja arī par lielgabalu izgatavošanas materiālu, tomēr savās vietās vēl atrodas daži 16. un 17. gadsimta zvani – piemēram, 1530. gadā liets zvans ievadīja arī Bībeles tulkotāja Ernsta Glika vadītos dievkalpojumus Alūksnes luterāņu baznīcā, arī Slokas baznīcas 1518. gadā lietais zvans kalpoja jau Livonijas ordeņa laikos, 16. gadsimta zvani atrodas arī Aizputes, Umurgas, Salas Sv. Jāņa baznīcās, bet Saraiķu baznīcas 1594. gada zvanam “kompāniju” sastāda zvans, kas liets 1602. gadā. Savukārt, Talsu luterāņu baznīcā atrodas veseli divi 17. gadsimta zvani. Pa vienam 17. gadsimta eksemplāram atrodas Krapes, Bauskas, Ludzas, Subates un Āraišu baznīcās. Valsts uzskaitē esošie 18.gadsimta zvani izgatavoti no bronzas un bieži to lējēji ir Rīgas meistari. Vēlākos laikos zvani pārsvarā lieti no dzelzs, daudzi no tiem lieti arī Liepājas drāšu fabrikā.

Zvana skaistums, protams, rodams tā skaņā, taču dāvinātāju un meistaru vārdi ar gada skaitļiem plastisku joslu ierāmējumā uz zvanu korpusa ir ļoti nozīmīga informācija , kas ir pamats, lai objektu iekļautu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā.

Attēlā: Talsu luterāņu baznīcas zvans.  Tas ir nozīmīgs kā agrīns Rīgas metāllējēju darba paraugs, kas raksturo nozares attīstību vēlās renesanses un manierisma laikmeta lietišķi dekoratīvās mākslas kontekstā. Foto – S. Veinberga