Izskata likumprojektus par pievienošanos konvencijām par kultūras priekšmetu nelegālas aprites novēršanu

Izskata likumprojektus par pievienošanos konvencijām par kultūras priekšmetu nelegālas aprites novēršanu

Šodien Ministru Kabinetā izskatīti likumprojekti par pievienošanos konvencijām, kas izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Savienības Padomes secinājumiem par noziedzības pret kultūras priekšmetiem novēršanu un apkarošanu, kuros Eiropas Savienības Padome ir atzinusi nepieciešamību veikt pasākumus, lai efektīvāk novērstu un apkarotu noziedzību attiecībā pret kultūras priekšmetiem un dalībvalstīm apsvērt iespēju ratificēt „UNESCO 1970. gada Konvenciju par kultūras priekšmetu nelikumīgas ievešanas, izvešanas un īpašumtiesību maiņas aizliegšanu un novēršanu” un „UNIDROIT 1995. gada Konvenciju par zagtajiem vai nelikumīgi izvestajiem kultūras priekšmetiem”. Nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites novēršana – cīņa pret kultūras preču kontrabandu un kultūras mantojuma apdraudējuma pārzināšana ir viena no 10 prioritātēm, kam šī, Eiropas Kultūras mantojuma gada, ietvaros Eiropas Padome pievērš pastiprinātu uzmanību.

Šobrīd UNESCO 1970. gada konvencijai pievienojusies 131 dalībvalsts, tādēļ tā uzskatāma par visaptverošāko šobrīd spēkā esošo starptautisko regulējumu, kas nosaka minimālo starptautisko standartu nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites ierobežošanai. Liela daļa konvencijas pamatnoteikumi jau ir ievesti Latvijas tiesiskajā regulējumā, izpildot Eiropas Savienības noteiktās kustamo kultūras priekšmetu vērtību aprites ierobežošanas prasības. Tomēr šīs prasības šobrīd ir spēkā attiecībā uz Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstīm. Ņemot vērā mākslas tirgus pārrobežu raksturu, notiekot darījumiem internetā, izsoļu namos un citviet, ir būtiski pēc iespējas ātrāk kļūt par konvencijas dalībvalsti, lai tādā veidā nodrošinātu Latvijas kultūras priekšmetu aizsardzību arī valstīs, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī vienlaikus apliecinātu, ka Latvijai ir būtiska citu valstu kultūras vērtību saglabāšana, nodrošinot to aprites aizsardzību Latvijas jurisdikcijā.

Pēc UNESCO 1970. gada konvencijas UNIDROIT 1995. gada konvencija ir otrais nozīmīgākais starptautiskais līgums nelikumīgas kultūras priekšmetu aprites ierobežošanai.Šī Konvencija regulē jautājumus, ko nav atrisinājusi UNESCO 1970. gada konvencija, kā, piemērām, nelikumīgos arheoloģiskos izrakumos iegūtu kultūras priekšmetu vai likumīgos izrakumos iegūtu, bet nelikumīgi paturētu kultūras priekšmetu (konvencijas izpratnē – zagtu kultūras priekšmetu.) restitūcijas iespēju, vai likumīgi izvestu, bet noteiktajā termiņā neatgrieztu kultūras priekšmetu atgriešanas iespēju, kā arī šādu prasību atzīšanas pienākumu un šo prasību piekritību.

Abas konvekcijas bieži vien tiek skatītas kopā kā vienlīdz svarīgi juridiski instrumenti kultūras mantojuma aizsardzībai, tādēļ būtiski ir nodrošināt Latvijas pievienošanos abām konvencijām vienlaikus. 

No UNESCO 1970. gada konvencijas dalībvalstīm vienīgās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas nav pievienojušās konvencijai, ir Īrija, Latvija un Malta. UNIDROIT 1995. gada konvencija ir saistoša 39 dalībvalstīm.

  

Foto - I. Berga-Muižniece

 

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
Kultūras mantojuma politikas daļas speciāliste
Alma Kaurāte 67326602, alma.kaurate@mantojums.lv