Jaunu pilskalnu atklājumi Latvijas austrumu daļā

Jaunu pilskalnu atklājumi Latvijas austrumu daļā

Šonedēļ noslēdzies process divu jaunu pilskalnu iekļaušanai valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Viens no tiem, Kiuku pilskalns, atrodas Rēzeknes novadā, grūti pieejamā un dabiski labi aizsargātā vietā pie Kiuku ezera, kas arī devis pilskalnam vārdu. Šim jau tā no dabas labi aizsargātajam kalnam izveidotas vairākas terases, nostāvinātas nogāzes un izveidoti vairāki nelieli zemes vaļņi. Pilskalnu klāj tumšs kultūrslānis, kurā atrodamas bezripas un agrās ripas keramikas lauskas, apmetuma fragmenti un dzelzs apstrādes blakusprodukta, kricas, gabali – iepriekš minētie atradumi un pilskalna izveidojums ļauj to datēt ar vēlo dzelzs laikmetu.

Otrs pieminekļu sarakstā iekļautais pilskalns ir 2016. gada pavasarī pēc vietējo iedzīvotāju ziņām atrastais Černoručjes pilskalns Dagdas novadā, Baldas upītes krastā. Šī pilskalna atklāšanā liela pateicība veltāma aktīvajam vēstures rekonstruktoru biedrības Kroma kolna bruoliste vadītājam Aleksandram Lubānam. Šo pilskalnu no trim pusēm dabiski aizsargā līkumotās Baldas upītes grava, bet no neaizsargātās rietumu puses pilskalns nocietināts ar grāvi un diviem nelieliem vaļņiem tā katrā pusē, pilskalnā konstatējams arī kultūrslānis, kurā atrastas keramikas lauskas. Līdzīgi kā Kiuku pilskalns, arī Černoručjes pilskalns saistāms ar vēlo dzelzs laikmetu un kā šī laikmeta pieminekļi abi pilskalni glabā nozīmīgas liecības par seno latgaļu dzīvi un sabiedrības sociālo modeli vēlajā dzelzs laikmetā un Krusta karu laikā.

Līdztekus šiem tikko pieminekļu sarakstā iekļautajiem pilskalniem noteikti minami vēl pieci jaunatklāti pilskalni Latvijas austrumu daļā – divi Sēlijā, Ilūkstes novadā, un trīs Latgalē, Dagdas, Aglonas un Rēzeknes novados.

Viens no jaunatklātajiem pilskalniem, Beitānu pilskalns, kurš atrodas Dagdas novadā, atrodas tikai kilometra attālumā no jau iepriekš minētā Černoručjes pilskalna, un līdzīgā kārtā to pēc vietējo iedzīvotāju ziņām atradis biedrības Kroma kolna bruoliste vadītājs A.Lubāns. Šai biedrībai izsakāma vislielākā pateicība, jo tās biedrs, vēstures entuziasts Mareks Maļkevičs, šī gada maijā ziņojis par diviem citiem jaunatklātiem pilskalniem, kuru raksturīgos nocietinājumu vaļņus un grāvjus bija pamanījis pētot LIDAR reljefa modeļus (zemes reljefa aero lāzerskenēšanas dati, kuros zemes reljefs redzams bez apauguma). Līdzīgā veidā pētot LIDAR datus divus jaunus pilskalnus Ilūkstes novadā pamanījis arī Pārvaldes Arheoloģijas un vēstures daļas speciālists Raimonds Rozenvalds. Šiem pieciem šogad jaunatklātajiem pilskalniem raksturīgi spēcīgi nocietinājumi ar vaļņiem un grāvjiem, īpaši izceļams Liepkalnu pilskalns Ilūkstes novadā, kurš nocietināts ar iespaidīgiem līdz 5m dziļiem grāvjiem un tik pat augstiem vaļņiem.

Visus piecus iepriekš minētos pilskalnus, kā arī pieminekļu sarakstā nu jau iekļautos Kiuku un Černoručjes pilskalnus, dabā apmeklējis un aprakstījis pazīstamais Latvijas pilskalnu pētnieks, Latvijas Kultūras Akadēmijas profesors un Pārvaldes eksperts, arheologs Juris Urtāns. Pēc papildu informācijas ievākšanas Pārvalde uzsāks arī šo jaunatklāto pilskalnu iekļaušanas procesu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Jāatzīmē, ka tik daudz jaunu pilskalnu viena gada laikā Latvijā nav atrasts kopš 20.gs. 20. gadiem, kad savās ekspedīcijās devās nozīmīgākais Latvijas pilskalnu pētnieks Ernests Brastiņš.

 

Foto: J. Urtāns