Par dārzu un parku arhitektūras ansambļa "Lielie kapi" ar memoriālajām celtnēm” attīstības koncepciju

Par dārzu un parku arhitektūras ansambļa "Lielie kapi" ar memoriālajām celtnēm” attīstības koncepciju

Kultūras ministrija un VKPAI eksperti ir iepazinušies ar Rīgas pieminekļu aģentūras rīkotajai konferencei „Senās kapsētas un memoriāli pilsētvidē Rīgā, Latvijā, Eiropā. Teorija. Prakse. Pieredze.” sagatavoto prezentāciju “Seno kapsētu transformācija un to izmantošana šodien”, kurā minēti gan ārzemju piemēri, gan hronoloģiski aplūkotas Lielo kapu pārveides ieceres no dibināšanas līdz mūsdienām, kā arī papildus ieskicēti pieci iespējami attīstības varianti. Tie dažādās kombinācijās iezīmē kapu nožogojuma atjaunošanu, apmeklētāju centra, tualešu, stāvvietas automašīnām, kolumbārija izbūvi. Viens no piedāvājumiem ir veidot apbūvi gar kapu Dienvidu malu. 

VKPAI jau ilgstoši ir aicinājusi pēc iespējas ātrāk izstrādāt uz nākotni vērstu kvalitatīvu “Lielo kapu” vērtību saglabāšanas koncepciju, kas nepieciešama nolūkā iegūt skaidru priekšstatu par Lielo kapu saglabāšanas risinājumiem un funkcionēšanu nākotnē. 

Kultūras ministrija un VKPAI kategoriski iebilst pret jebkādām jaunas apbūves iecerēm un uzsver, ka koncepcijā galvenā uzmanība jāvelta vērtību saglabāšanai, savukārt attīstība plānojama tikai vērtību izcelšanai. VKPAI atgādina, ka attiecībā uz jaunu būvniecību un stāvvietu izveidošanu jāievēro Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 5. panta 6. daļā noteiktais: “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonā nav pieļaujami tādi transporta, inženierkomunikāciju un infrastruktūras pārveidojumi, kuru rezultātā tiek neatgriezeniski zaudētas vēsturisko dārzu, parku un kapsētu kultūrvēsturiskās vērtības vai samazināta šo teritoriju platība, kā arī tiek mainīta šo teritoriju vai to daļu izmantošana, kas neatbilst kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanas mērķim.” 

Kultūras ministrija un VKPAI iestājas par Lielo kapu atbildīgu un kvalitatīvu kopšanu, kā arī vienā kompetentā personā koncentrētu darbu organizāciju un virsuzraudzību. Kultūras ministrija par minētajiem jautājumiem ir nosūtījusi vēstuli Rīgas pieminekļu aģentūrai. 

2017. un 2018. gadā „Lielo kapu” vērtību saglabāšanai Kultūras ministrija piešķīra 200 000 eiro valsts budžeta finansējuma. Par piešķirto finansējumu papildus minētajai izpētei 2017. gadā ir uzsākta divu kapliču konservācija, kā arī veikta 16 kapliču neatliekama glābšana. VKPAI norāda, ka valsts piešķirto līdzekļu apgūšana pagaidām vēl nav pietiekami aktīva.

 

Foto: I. Berga-Muižniece