Par Valsts kontroles revīzijas „Vai Latvijā plānotā un īstenotā kultūras pieminekļu aizsardzības politika nodrošina to saglabāšanu?” ziņojumu


Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nepiekrīt Valsts kontroles revīzijas secinājumiem un uzskata, ka tie nesniedz objektīvu vērtējumu par kultūras pieminekļu saglabāšanas nozari Latvijā.

Revīzija veikta laikā, kad, atbilstoši kultūras pieminekļu aizsardzības nozares stratēģijai, ir uzsākta Inspekcijas darba pārkārtošana, lai pēc iespējas mazinātu formālu birokrātiju, un padarītu nozari tuvāku klientam, savukārt revīzijas ziņojumā galvenā uzmanība vērsta uz formālām darbībām.

Vienādos faktiskos un tiesiskos apstākļos Inspekcija kā tiešās valsts pārvaldes iestāde pieņem vienādus lēmumus atbilstoši Administratīvā procesa likumam, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kultūras pieminekļu īpašniekiem.

Valsts kontrole pārmet, ka Inspekcijas no Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmas laika no periodā no 2013. gada līdz 2015. gadam ir iztērējusi 610 619 EUR savas darbības nodrošināšanai.

Inspekcija skaidro, ka tie izdevumi, ko Valsts kontroles ieskatā jāvērtē kā savas darbības nodrošināšana, Inspekcija faktiski trīs gadu laikā ir iztērējusi 372 407,75 EUR, un šī summa ietver tādus pieminekļu aizsardzībai nozīmīgus pasākumus kā, piemēram, Inspekcijas reģionālo nodaļu telpu nomas maksu Cēsīs, Kuldīgā, Rēzeknē, lai decentralizētu iestādes darbību reģionos; transporta nomu kultūras pieminekļu apsekošanai un stāvokļa kontrolēšanai; informācijas tehnoloģiju nodrošinājumu kultūras pieminekļu informācijas sistēmas pilnveidošanai; kā arī 69 171, 18 EUR – valsts nozīmes arhitektūras pieminekļu kompleksa “Trīs Brāļi” saglabāšanai un atjaunošanai. Finansējums ēku kompleksam Mazajā Pils ielā 17/19/21 ir bijusi vienīgā valsts finansējuma iespēja, lai nodrošinātu šo unikālo kultūras vērtību UNESCO Pasaules mantojuma vietā “Rīgas vēsturiskais centrs”, saglabāšanu. Ēku komplekss ir publiski pieejams sabiedrībai, citu valstu tūristiem, un kalpo kultūras pieminekļu aizsardzības interesēm, izglītošanai un popularizēšanai.

Kopumā programmā finansējums tiek piešķirts, ievērojot Publisko iepirkumu likuma prasības, līdz ar to tiek nodrošināts finansējuma izlietošanas caurspīdīgums. Piešķirot finansējumu juridiskajām personām no Glābšanas programmas, Inspekcijas līgumā tiek ietverts nosacījums arī pašvaldībām, sabiedriskām organizācijām, komersantiem ievērot Publisko iepirkumu likuma nosacījumus.

238 211, 25 EUR ir izlietoti kultūras pieminekļu aizsardzības nozarei nozīmīgiem pasākumiem: vērtību apzināšanai, izpētei, kultūras pieminekļu informācijas sistēmas “Mantojums” izstrādei, kultūras mantojuma popularizācijai un starptautiskajai sadarbībai. Veiktas arhitektoniski mākslinieciskās izpētes, apdraudēto kultūras pieminekļu stāvokļa fiksācija, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, ģeotelpisko datu  par kultūras pieminekļiem sagatavošanai, lai nākotnē nodrošinātu publisku datu pieejamību.

Inspekcija nepiekrīt, ka pie iestādes administratīviem izdevumiem pieskaitīti tādi maksājumi, kā piemēram, Eiropas kultūras mantojuma dienu karogu izgatavošana, kas tiek nodoti kultūras pieminekļu īpašniekiem pastāvīgā lietošanā; izdevumi Kultūras mantojuma gada balvas nodrošināšanai (fotorāmji, balvu izgatavošana), kas arī paliek laureātu rīcībā; apmācību rīkošana 2015. gadā par tēmu “Regulāra logu apkope Kuldīgas vecpilsētas iedzīvotājiem”; izdevuma “Baznīcu pareizas uzturēšanas grāmata” 1. un 2. daļas sagatavošana un iespiešana.

Kultūras pieminekļu izpētes un glābšanas programmas struktūra kopš tās izveidošanas vairāk kā divdesmit gadus nav mainījusies, un tajā vienmēr ir bijuši ietverti arī ar kultūras pieminekļu praktisko aizsardzību, uzraudzību un sabiedrības izpratnes veidošanu saistītie izdevumi. Programmas administrēšana, laikam ejot, ir uzlabota, un iepriekšējās pārbaudēs Inspekcijai uz neatbilstībām līdzekļu sadalē netika norādīts. 

Kultūras pieminekļu aizsardzības nozares un līdz ar to Inspekcijas praktiskā darba rezultātus atspoguļo kultūras pieminekļu saglabātības stāvoklis – kā redzams infografikā pēdējos gados labi saglabāto kultūras pieminekļu skaits pieaug, savukārt avārijas stāvoklī esošo kultūras pieminekļu skaits sarūk. Valsts kontrole, izdarot secinājumus, neņem vērā īpašumu saglabātības stāvokli valsts neatkarības atgūšanas brīdī un situāciju tagad, kad Latvijas baznīcas ir atguvušas savu sākotnējo funkciju, lielākā daļa pamesto – atjaunotas, uzlikti jauni jumti, atjaunotas iekārtas, interjeri, sakopta apkārtne; atjaunotas muižas un pilis; unikālas dzīvojamās un sabiedriskās ēkas. Latvijas ainava ir būtiski pārvērtusies, uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Diemžēl, līdzīgi kā citās valstīs, ir arī tādi objekti, kuru atjaunošana objektīvu apstākļu dēļ nenotiek, un arī atsevišķi tādi objekti, kas gājuši bojā. Šāda situācija vienmēr ir bijusi un būs arī nākotnē, to ņem vērā visu valstu profesionāļi. Inspekcijas vadītāja J. Dambja ieskatā Valsts kontroles secinājumi netieši, bet tomēr attiecas uz visas sabiedrības kopīgo ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā.

Valsts kontroles ziņojumā publicēto ieteikumu īstenošana nozīmētu Inspekcijas darba pārorientāciju no dialoga ar klientiem uz striktu noteikumu izvirzīšanu un sodu piemērošanu kā galveno instrumentu pieminekļu saglabāšanas nodrošināšanai. Apskatot revīzijas ziņojumā sniegtos sliktās prakses piemērus, redzams, ka Valsts kontrole neatbalsta jumta logu izveidi vai, piemēram, laika gaitā radušās ēkas daļu krāsojumu atšķirības, vai arī mūsdienu arhitektūras papildinājumus, kas tomēr būtu jāvērtē profesionāļiem un diskusijās ar sabiedrību.

Kultūras pieminekļu aizsardzība ir sarežģīta starpdisciplināra nozare, kas ietver kompleksu pasākumu sistēmu, kurā atsevišķus procesus nevar skatīt atrauti vienu no otra, tādēļ Inspekcija uzskata, ka pieminekļu aizsardzības politika, atbilstoši starptautiskajai praksei būtu jāvērtē nozares profesionāļiem pēc zemāk uzskaitītajiem kritērijiem.

  1. Nacionālās kultūras mantojuma saglabāšanas politikas atbilstība starptautiskiem kultūras mantojuma politikas dokumentiem.
  2. Valstī izveidotā kultūras mantojuma normatīvo aktu sistēma.
  3. Apzinātā un izpētītā kultūras mantojuma apjoms.
  4. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto objektu skaits, kultūrvēsturiskā vērtība un vērtību kopuma kompleksais raksturs.
  5. Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu uzraudzības sistēma, reaģētspēja un izmaiņu kontrole.
  6. Ekonomiskā atbalsta sistēma.
  7. Speciālo institūciju stabilitāte, neatkarība, pieredze un sabiedrības uzticības līmenis. Kultūras mantojuma saglabāšanas darba ieguldījums cilvēka dzīves kvalitātes vairošanā.
  8. Par kultūras pieminekļiem pieejamais informācijas apjoms, kultūras mantojuma popularizācija un iesaiste mūsdienu dzīves apritē. Kultūras pieminekļu saglabātības stāvoklis, kuru raksturo:
  • autentiskuma pakāpe, īpaši oriģinālās substances apjoms un kvalitāte;
  • tehniskais stāvoklis un iespējamie draudi;
  • objekta vērtībai atbilstošs lietojums /funkcija/;
  • objekta ikdienas uzturēšana /sakoptība/;
  • vēsturiskā patina;
  • veikto pārveidojumu atbilstība kultūras mantojuma mūsdienu saglabāšanas filozofijai, zinātniskās izpētes līmenis, kvalitatīva profesionāla konservācija un restaurācija, kā arī jauni kvalitatīvi uzslāņojumi, kas rada pievienotu vērtību;
  • kopējais vizuālais tēls.

 

Diemžēl šie kritēriji nav bijuši Valsts kontroles vērtējuma pamatā. Svarīgi apzināties, ka pat pie 2008. gada valsts finansējuma apjoma un strādājošo skaita, pilnībā visu normatīvajos aktos paredzēto darbu izpildi kultūras pieminekļu aizsardzības jomā varēja paredzēt ap 2018. gadu, bet apstākļos, kad ekonomiskās krīzes rezultātā finansējums Inspekcijai samazināts par 56% un strādājošo skaits par 30 amata vietām, kultūras pieminekļu aizsardzībā ir licis koncentrēties tikai uz neatliekamo.

Infografika: Kultūras pieminekļu saglabātības stāvoklis pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas https://infogr.am/04c82d59-3ea0-467d-a97e-a8eeca9f3796