Pieņemts lēmums par trīs šajā gadsimtā celtu objektu atbilstību valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusam

Pieņemts lēmums par trīs šajā gadsimtā celtu objektu atbilstību valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusam

 2014. gadā pabeigtā arhitekta Gunāra Birkerta projektētā Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2007.gadā pabeigtā arhitekta Meinharda fon Gerkāna projektētā “Villa Guna” Jūrmalā, kā arī 2012.gadā pabeigtais arhitektes Zaigas Gailes projektētais Žaņa Lipkes memoriāls Ķīpsalā Inspekcijas ekspertu ieskatā ir starptautiski un nacionāli nozīmīgi objekti ar izcilu  zinātnisku, kultūrvēsturisku un izglītojošu raksturu.  

Ierosinājumu izvērtēt Latvijas Nacionālās bibliotēkas atbilstību kultūras pieminekļa statusam Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā iesniedza visi bijušie atjaunotās Latvijas Republikas kultūras ministri, norādot, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka ir lielākā un nozīmīgākā celtne, kas uzcelta 21.gadsimtā, pasaulē pazīstamākā arhitekta Gunāra Birkerta daiļrades pārliecinošs vainagojums.

Kā uzsver visi bijušie kultūras ministri “katrs gadsimts un katra desmitgade pilsētu apbūvē atstāj sava laika zīmes. Dažas būves sava nozīmīguma, laikmetīguma, vai arī pārlaicīguma dēļ kļūst par laikmeta lieciniekiem un vienlaikus – atskaites punktiem nākotnes būvēm” .

“Villa Guna” ir pasaulē pazīstamā baltvācu arhitekta Meinharda fon Gerkāna un dizaineres Gunas Eglītes kopdarbībā konkrētai dabas videi radīts  izcils mūsdienu arhitektūras un dizaina paraugs, kurā sākot ar būves pamatideju līdz vissīkākajai detaļai, iekārtojumam un uzturēšanai, dominē formu, krāsu un funkcionalitātes loģika, dodot estētikas, sajūtu un īpašas noskaņas baudījumu.  Arhitektūras idejas realizācija raksturo īpašu būvkultūras kvalitāti. Ēkas arhitektūra atspoguļota vairāk nekā 30 publikācijās, pats autors šo būvi uzskata par sava radošā darba mūža veiksmīgāko privātmāju.

Ierosinājumu izvērtēt Žaņa Lipkes memoriāla atbilstību valsts aizsargājama kultūras pieminekļa statusam Inspekcijai studiju procesa ietvaros sagatavoja un iesniedza Latvijas Kultūras akadēmijas maģistrantūras studente Dace Grants. Žaņa Lipkes memoriāls ir unikāls piemērs, kad mūsdienu arhitektūras risinājums ir izcēlis liecību par ebreju glābšanu Latvijā. Mūsdienu arhitektūrai šeit ir ļoti īpaša loma nozīmīga vēsturiska notikuma izcelšanai. 

Kultūras ministre Dace Melbārde, atjaunotās Latvijas Republikas bijušie kultūras ministri, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka, Inspekcijas vadītājs Juris Dambis un Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks šodien īpašā, Eiropas Kultūras mantojuma gadam veltītā pasākuma laikā parakstījās Latvijas Nacionālās bibliotēkas viesu grāmatā, atzīstot iespēju mūsdienu arhitektūrai pretendēt uz kultūras mantojuma statusu un apliecinot Gunāra Birkerta projektētās ēkas kultūras pieminekļa vērtību

Atbilstoši patlaban spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem laika ierobežojuma objekta iekļaušanai kultūras pieminekļu sarakstā nav tiem objektiem, kas atbilst vietējas nozīmes arhitektūras pieminekļu statusam. Pēc konsultācijām starptautiskiem ekspertiem Inspekcija 2017. gada novembrī ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kas dotu iespēju valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusu piešķirt arī mūsdienās radītām kultūrvēsturiskām vērtībām.

Kultūras piemineklis ar visjaunāko datējumu Latvijā patlaban ir 1981. gadā pabeigtā Ikšķiles estrāde, kas kultūras pieminekļu sarakstā iekļauta kā vēstures piemineklis.

Eiropā šobrīd vairākās valstīs normatīvie akti pieļauj mūsdienās radīta objekta iekļaušanu valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, taču šādu iespēju šobrīd izmantojusi ir tikai Norvēģija, par kultūras pieminekli pasludinot Oslo operu divus gadus pēc tās pabeigšanas.

 

Foto: I. Stūrmanis