Ugunsnelaime Popes muižas pārvaldnieka ēkā

Ugunsnelaime Popes muižas pārvaldnieka ēkā

Naktī no 17. uz 18. jūliju Popes muižas pārvaldnieka ēkā izcēlies postošs ugunsgrēks, kura rezultātā zudusi lielākā daļa no ēkas jumta koka konstrukcijām un jumta seguma, bojātas arī ēkas ķieģeļu mūra ārsienas, to apdare, ailu aizpildījumi u.c. ēkas daļas. Paredzams, ka ugunsgrēka un tā dzēšanas seku rezultātā ievērojami bojājumi radušies arī iekštelpās.

Notikuma vietu 18. un 19. jūlijā apsekoja Nacionālās Kultūras mantojuma pārvaldes darbinieki. Par kultūras piemineklim nodarītajiem bojājumiem informēta Valsts policija. Pieminekļa īpašniekam tiks izsniegts priekšraksts kultūras pieminekļa glābšanas darbu veikšanai. Šobrīd par prioritāriem uzskatāmi ēkas attīrīšanas darbi kultūras mantojuma speciālista uzraudzībā, lai novērstu vēl saglabājušās oriģinālās substances turpmāku bojāšanos, kā arī pagaidu jumta seguma uzlikšana. Ventspils novada pašvaldība ir informēta par iespējamo atbalstu no Kultūras pieminekļu izpētes, konservācijas un restaurācijas programmas neatliekamāko glābšanas un konservācijas darbu veikšanai.

Valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Popes muižas apbūve” pirmais būvniecības periods saistāms ar 17. gs., taču celtniecības darbi ar nelieliem pārtraukumiem muižā turpinājās līdz 20. gs. Tā ir viena no iespaidīgākajām Kurzemes muižām, kurā ražotās preces tika realizētas, gan uz vietas, gan Krievijas impērijā, gan Eiropā. Popes muižkungiem Bēriem piederējis burinieks ar kuru preces nogādātas Rietumeiropas tirgū. 19. gs vidū manufaktūrām zaudējot rentabilitāti, Popes muiža pārorientējās galvenokārt uz lauksaimniecības produktu ražošanu. No 1840. līdz 1846. gadam uzceltas muižas pils piebūves un divas “kavalieru” ēkas – muižas pārvaldnieka dzīvojamā ēka un doktorāts. 

Muižas pārvaldnieka ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā ir nozīmīga muižas centra apbūves daļa un vienlaikus spilgta historisma un klasicisma liecība, kas izceļas ar glezniecisku veidolu apkārtējā vidē.

Uguns joprojām ir viens no lielākajiem draudiem kultūras mantojumam, kas stundu laikā var pilnībā iznīcināt ēku un tās saturu, tā zaudējot galveno kultūras mantojuma vērtību – autentiskumu. Pārvalde 2014. gadā ar Valsts kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu ir sagatavojusi un publicējusi padomus kultūras pieminekļu īpašniekiem “Ugunsdrošība kultūrvēsturiskās ēkās”.

Foto: R. Mūrnieks