Sakrālā mantojuma saglabāšanas programma

Sakrālā mantojuma saglabāšanas programma

2018.gada 1. janvārī stājās spēkā  Sakrālā mantojuma finansēšanas likums, kas radīts, lai nodrošinātu valsts finansiālu atbalstu sakrālā mantojuma finansēšanai.

Finansējumu var saņemt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā esošu kulta celtņu, tajā skaitā Latvijas dievnamu, klosteru kapelu, lūgšanu namu un reliģisko rituālu priekšmetu izpētei, atjaunošanas projektu izstrādei, konservācijai, restaurācija, remontam un citiem atjaunošanas darbiem.

Sakrālā mantojuma programmu gatavo un finansējuma sadalījumu apstiprina Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, balstoties uz priekšlikumiem sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā, kurus iesniegušas reliģiskās savienības (baznīcas) vai reliģiskās organizācijas, kuras neietilpst nevienā reliģiskajā savienībā. 

Kultūras ministre ir apstiprinājusi Sakrālā mantojuma padomes sastāvu un nolikumu. Pārvalde Sakrālā mantojuma finansēšanas programmu apstiprinās pēc Sakrālā mantojuma padomes viedokļa izvērtēšanas. Līgumu slēgšanu par finansējuma piešķiršanu iecerēts uzsākt 2018. gada martā.

Dokumenti

Uz pirmo sēdi sanāk Sakrālā mantojuma padome

27. februārī uz pirmo sēdi sanāca Sakrālā mantojuma padome. Sakrālā mantojuma finansēšanas programma ir pirmā tieši sakrālā mantojuma atjaunošanai paredzētā valsts programma, kas sniedz iespēju uz finansējumu pretendēt arī vietējas nozīmes kultūras pieminekļiem. Programmā saņemti pieteikumi sakrālā mantojuma objektu atjaunošanai par kopējo summu 3,5 miljoni eiro. Saņemtos pieteikumus ir izvērtējuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija eksperti un sagatavojoši programmas priekšlikumu.  Ņemot vērā Sakrālās mantojuma padomes rekomendācijas, Sakrālā mantojuma finansēšanas programma 2018. gadam inspekcijā tiks apstiprināta nākamās nedēļas sākumā.

Par padomes priekšsēdētāju ievēlēts Kultūras ministrijas Investīciju un projektu nodaļas vadītājs Juris Šumeiko, par padomes vadītāja vietnieci – Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Baiba Mūrniece. Padomē pārstāvētas finansējuma pieteikumus iesniegušās konfesijas – Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Virsvaldes sekretārs Romāns Ganiņš, Rīgas Metropolijas Romas katoļu kūrijas pārstāvis Jānis Balevičs, Latvijas Pareizticīgo baznīcas sinodes pārstāvis Nikolajs Tihomirovs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības pārstāvji Juris Dambis un Jānis Zilgalvis.