Aicinām uz sarunu par Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā

Aicinām uz sarunu par Valmiermuižas vēsturiskās apbūves iekļaušanu kultūras pieminekļu sarakstā

Valmiermuižas vēsturiskajai apbūvei ir gara un interesanta vēsture, kas stāsta par izcilām personībām, augstvērtīgu arhitektūru un muižu sociālekonomisko nozīmi. Valmiermuižā dzīvojusi vācbaltiešu muižniece Magdalēna Elizabete fon Hallarte (1683‑1750), hernhūtieši kustības atbalstītāja Latvijas teritorijā, vēlāk šeit uzturējies  Šlēsvigas‑ Zonderburgas‑Bekas princis Pēteris Augusts Frīdrihs (1697‑1775). Grezno pils torni ar iekštelpu zīmējumiem, kas šodien ir vienīgā liecība par Valmiermuižas pili, cēla fon Lēvenšternu dzimta 1883.gadā. Lai arī ir saglabājusies tikai daļa no muižas apbūves apjoma, tomēr tas spilgti raksturo savu laikmetu un ir Valmiermuižas pagasta un Burtnieku novada vietzīme.

Pašlaik kultūras pieminekļu sarakstā no Valmiermuižas apbūves iekļauti divi objekti – sienu un griestu gleznojumi Valmiermuižas tornī un klēts un mūra žoga fragments. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes ieskatā Valmiermuižas vēsturiskās apbūves kā vienota kompleksa iekļaušana valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā būtu saglabājušos vērtību atzīšana un garants to saglabāšanai nākamajām paaudzēm. Pieminekļa statuss arī pavērtu iespējas piesaistīt ne tikai valsts finansējumu, bet arī Eiropas Fondu līdzekļus, rodot iespēju saglabāt vietas vēsturiskos vaibstus un attīstīt tūrismu.

Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde aicina visus interesentus uz sarunu par Valmiermuižas apbūves iekļaušanu Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā 17. oktobrī plkst. 16.00 Valmieras pagasta kultūras namā (Vanagu iela 4, Vanagi, Valmieras pagasts, Burtnieku novads).

 

Valmiermuižas apbūves kompleksa pieminekļa teritorijas projekts (pdf)

 Attēlā: Valmiermuižas laidars, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes arhīvs