Noslēdzas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes prezidentūra Baltijas jūras kultūras mantojuma komitejā

Noslēdzas Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes prezidentūra Baltijas jūras kultūras mantojuma komitejā

Baltijas jūras valstu padomes dalībvalstīm pieder kopīga vērtība – Baltijas jūras piekraste ar tās īpašo raksturu un katras valsts daudzveidīgo kultūras mantojumu. Izpratne par kultūras mantojuma nozīmi demokrātiskas, uz likumību un kultūru orientētas sabiedrības attīstībā arvien nostiprinās. Kultūras mantojums spēlē nozīmīgu lomu Baltijas jūras valstu padomes ilgtermiņa prioritāšu īstenošanā – veidojot reģionālo identitāti un nodrošinot ilgtspējīgu izaugsmi. Kultūras mantojuma jēdziena ietilpība kļūst plašāka. No ekskluzīvas, neaizskaramas vērtības tas arvien vairāk veidojas par sabiedrības ikdienas dzīves telpas sastāvdaļu. Vide, kurā dzīvojam, nav sastingusi, tajā notiek nemitīgas pārmaiņas. Mantojuma sistēmām uz šīm pārmaiņām jāspēj reaģēt. Kultūras mantojuma saglabāšanā vairāk nepieciešams starpdisciplinārs skatījums, kas dod daudz plašāku priekšstatu, nekā tas pierasts, skatoties šaurā objekta un specifiskas nozares redzējumā.

Lai mudinātu sabiedrību vairāk atklāt un izbaudīt Eiropas kultūras mantojumu, kā arī meklēt labākos veidus, kā kultūras mantojumu aizsargāt, izbaudīt un popularizēt, Eiropas Komisija 2018.gadu pasludināja par Eiropas Kultūras mantojuma gadu.

Balstoties šajos apsvērumos, kā vienu no Latvijas prezidentūras Baltijas jūras valstu padomē prioritātēm Ārlietu ministrija izvēlējās dialogu kultūras mantojumā. Pirmo reizi Baltijas jūras valstu padomes vēsture kultūras mantojumam pievērsta tik liela vērība. Prioritāti “Dialogs” lielākoties īstenoja Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, prezidējot Baltijas jūras valstu kultūras mantojuma komitejā. Mums ir 20 gadu kultūras mantojuma sadarbības pieredze, nozīmīgi sasniegumi un lieli plāni meklēt jaunu pieeju reģionālajā sadarbībā. 

Lai sabiedrības straujās attīstības laikā censtos prognozēt un mudināt nenokavēt nepieciešamās pārmaiņas, kas vistiešāk var ietekmēt kultūras mantojuma saglabāšanas darba kvalitāti un efektivitāti, Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde 2018. gada 4. oktobrī rīkoja konferenci “Kultūras mantojuma aizsardzība nākotnei. 

Pieņemot kopīgu rezolūciju, konferences dalībnieki vienojās, ka starptautiskā un nacionālā līmenī kultūras mantojuma starpdisciplinārai dimensijai pievēršama vēl lielāka uzmanība.  Tika atzīta nepieciešamība audzināt sabiedrības atbildības sajūtu, atbildību uzņemoties pašiem un negaidot uz likumu un valsts institūciju iedarbību. Cilvēkus visvairāk iedvesmo labais piemērs, tāpēc kultūras mantojuma nozarē vairāk jāstrādā labās prakses apkopošanā un analīzē.  Kultūras mantojuma saglabāšanas darbā visbiežāk nav iespējams noteikt tikai vienu absolūti pareizo risinājumu. Atbildīgajām institūcijām likumu piemērošanā ir jābūt vērtību saglabājošai, cilvēka dzīves kvalitāti veicinošai un izsvērti radošai pieeja.

Konferences rezolūcija tika pieņemta ar  moto:  “Ir laiks, saglabājot labāko no esošā, attīstīties tālāk. Mēs varam izdarīt vairāk, nekā spējam iedomāties”. 

Sekojot Baltijas jūras valstu padomes vispārējiem reformu plāniem, arī Baltijas jūras kultūras mantojuma komitejā tika rosināta diskusija par proaktīvas, praktiskas sadarbības attīstību, kas sniedz pievienoto vērtību. Komitejas darbā aktīvāk tika iesaistīts visas prezidējošā Trio valstis. Balstoties uz dalībvalstu paustajām sadarbības vēlmēm, tika izstrādāts pilnvarojuma dokumenta projekts apstiprināšanai Dānijas prezidentūras laikā, ko paredzēts papildināt ar konkrētu aktivitāšu plānu. Kā pamatojumu turpmākās sadarbības redzējumam Latvijas prezidentūras laikā sagatavoja reģionālās sadarbības 20 gadu laikā tapušo dokumentu apkopojumu. 

Lai nodrošinātu visu Baltijas jūras valstu padomes valstu pārstāvniecību Mantojuma komitejā, Latvijas prezidentūras laikā notika aktīvs dialogs ar šobrīd pasīvajām valstīm – Krieviju, Meklenburgu Priekšpomerāniju Vācijā, kā arī Islandi. Sarunu rezultātā savu darbību Mantojuma komitejā atjaunot plānojusi Meklenburga Priekšpomerānija. 

2019. gada pavasarī Mantojuma komiteja vienojās Baltijas jūras kultūras mantojuma forumu rīkot 2020.gada oktobrī Oslo, kurā plānots diskutēt par kultūras mantojuma pārvaldību mainīgā klimata apstākļos, ar klimatu saprotot ne tikai vides fenomenu, bet arī sabiedrības attieksmes maiņu un nepieciešamību veicināt dialogu un izpratni. Forums turpinās Latvijas prezidentūras laikā uzsākto dialogu, kā arī pilnībā sekos vienai no Baltijas jūras valstu padomes nākotnes prioritātēm – klimata pārmaiņu novēršanai.

 Latvijas prezidentūras laikā tika stiprināta Mantojuma komitejas sadarbība ar Baltijas jūras valstu padomes sekretariātu, parakstot saprašanās memorandu, tā veicinot ciešāku sadarbību, savstarpēju izpratni un informācijas apmaiņu ar kultūras mantojumu saistītos jautājumos. 

 Novērtējot Eiropas Padomes paplašinātā daļējā nolīguma par Eiropas Kultūras ceļiem nozīmi kultūras mantojuma vērtības izcelšanā un reģiona labklājības uzlabošanā, Latvija rosināja diskusiju par iespējamu jaunu Eiropas kultūras ceļu, kas īpaši izceltu Baltijas reģiona vērtības. Mantojuma komiteja ir apņēmusies pievērst lielāku uzmanību Baltijas reģiona vērtību un potenciāla apzināšanā, izpētē un definēšanā ar nolūku nodrošināt izpratni par kultūras mantojumu kā nozīmīgu resursu.

 Latvijas prezidentūras laikā tika uzsākts Baltijas jūras valstu padomes finansēts sadarbības projekts “Digitālā pieeja kultūras mantojuma saglabāšanā”, lai pētītu ciešākas sadarbības nepieciešamību un iespējas kultūras mantojuma digitalizācijā. Šobrīd tiek apkopota un izvērtēta labākā pieredze, kā arī sagatavotas sadarbības rekomendācijas. 

 Kultūras mantojuma sadarbību novērtējuši arī Baltijas jūras reģiona ārlietu ministri, to pieminot savā deklarācijā, kas pieņemta augsta līmeņa sanāksmē 2019.gada 3.jūnijā, Jūrmalā. 

 Nākotnē mums jārūpējas, lai kultūras mantojums tiktu respektēts citās nozarēs, kā arī veicināt izpratni par kultūras mantojuma nozīmi un devumu plašākā mērogā. Tomēr tikpat nozīmīga ir nepieciešamība izcelt mūsu reģiona vērtības un iespējas, ekspertu personīgo kontaktu priekšrocības un spēju būtiskas problēmas risināt, nekavējoties gūstot iedvesmu no kaimiņvalstu labākās prakses. 

 Baltijas jūras kultūras mantojuma komiteju Latvijas prezidentūras laikā vadīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas vadītāja Baiba Mūrniece, koordinēšanu nodrošināja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Kultūras mantojuma politikas daļas vadītājas vietniece Agnese Rupenheite.

Foto: Edgars Šulcs